Piektdien bērnu nepalaidu uz b/d – alerģijas saasinājums: uz rokām nu jau vairākus gadus neredzētie pleķi un vaigi arī kā rozes 
Jutos atkal viegli izsamisusi par šo faktu, bet nu neko. Saldumus nost (rada saasinājumu), visus produktus, kuros ir gana daudz krāsvielu, konservantu un citu sū** nost (bērnībā meita bija kā barometrs – iedod tik viņai jogurtu vai ko citu, kurš nav organismam draudzīgs un pumpas uzreiz klāt). Protams, alerģijas iemesli ir jāskatās dziļāk un arī šī bilde man ir +/- skaidra, bet nekas nav risināms uzreiz un ātri.
Vārdu sakot, meita nebija b/d, bet tā vietā dienu pavadīja ar omi un bija sataisījusi daudz vēstules. Kā viņa man teica – tajās esot teikts, ka mīlestība ir daudz svarīgāka par dusmām, bet man to saturu nerādīja. Esot jāmet pastakstītēs, lai cilvēki arī to zinot un atceroties, citādi viņi esot to aizmirsuši un pārāk daudz dusmojas. Arī man tāda vēstule bija sagatavota.
Tad nu šodien izspēlējām vēstules saņemšanas procesu: Laura iemeta pastkastītē man vienu no šīm vēstulēm, es to saņēmu. Uz papīra lapas uzzīmēti 2 vīrieša un sievietes pāri. Viens pāris ir smaidīgs – tie ir tie, kas mīl. Un otrs pāris ir ar bēdīgām sejiņām un viņu krūtīs iezīmētas caursvītrotas sirsniņas. Tie ir tie, kas nemīl. Ja jau šādi zīmējumi jāmet pastkastītēs un Laurai vēstījums ir gana skaidrs, ierosināju, katrai vēstulei pievienot klāt arī tekstu . Un tā nu viņa arī pierakstīja – “MĪLESTĪBA IR DAUDZ SVARĪGĀKA”. Tagad nu ikvienam būtu jāsaprot, par ko ir vēstule.
Un tad nu devāmies ceļā. Dzīvojam starp Pleskodali un Šampēteri. Laurai maršruts jau bija gatavs – tā, kā ejam uz bērnu dārzu. Katru māju viņa izvērtēja – ir suns vai nav, strīdās šajā mājā vai nestrīdās. Tad nu, pēc kāda no šiem argumentiem vadoties, Laura izvēlējās māju un iemeta vēstuli. Augstākajās pastkastītēs vēstuļu metēja biju es.
Tā nonācām līdz mājai, par kuru Laura jau pa gabalu teicās, ka šeit vēstule būšot jāmet. Bet tur kā reiz tikko saimnieki pārradās mājās – lielie vārti vaļā, auto brauc sētā. Ārā jau tumšs. Es saku, ka te jau tagad cilvēki grozās, ko nu metīsim to vēstuli. Jā, Laura piekrīt un paējam mājai garām. Bet tad Laura cērtas rinķī – nē, šai mājai vēstuli noteikti vajagot! Es saku, ka tad jau nav ko mest pastkastītē, bet jādod saimniekiem rokā. Kā reiz kāds tēls grozās pa pagalmu un ver ciet vārtus. Laura kautrējas un minstinās, saka, ka vēstule jādod man. Es arī kautrējos un minstinos. Bet mamma tomēr esmu es un eju klāt jau aizvērtajiem vārtiem un droši saku: Labvakar! Izrādās, otrpus vārtiem esošais tēls arī ir sieviet, kura patīkamā balsī atņem manu sveicienu. Tā nu vārdu pa vārdu izstāstu, ka netālu dzīvojam, staigājam un dalam meitas vēstules. Sieviete ir atsaucīga, teic, ka arī viņai esot dēls Lauras vecumā un ka vēstuli viņam nodošot no Lauras. Un blakusmājā arī esot meitenīte. Sarunājām, ka mēs varbūt vēl kādu vēstulīti kāddien iemetīsim, bet viņa to gaidīs un ka varbūt vasarā, kad siltāks un pa dārziem var dzīvoties, mazums, kas var sanākt.
Re, kā, uzzinājām, kur bērni dzīvo! Un tā ir viena no Lauras lielākajām sāpēm – draugu trūkums apkārtnē. Talsos bija tik ierasts, ka apkārt ir bērni un ka var kādu no draudzenītēm vai nu pie sevis uzaicināt vai ciemos aizbraukt. Bet arī no šīs sievietes izturēšanās un attieksmes, balss jutu, ka viņa labprāt paplašinātu tuvējā apkārtnē dzīvojošo personu/ bērnu loku. Un nebrīnos par to. Rīga tomēr ir tik bezpersoniska. Un mēs dzīvojam privātmāju rajonā, kur viens par otru arī zināms tik maz. Es jau sen domāju, kā lai uzzin, kas dzīvo blakusielās – varbūt tur arī ir Lauras vecuma bērni, kas garlaikojas… Nāks vasara, tad jau manīs 
Jauki.
Es ar savu 3,5g laikam 18.februārī apstaigāšu Teiku vaicājot, vai jau nobalsojuši.
Tavu komentu WP bija kā SPAMU klasificējis un tik tagad ieraudzīju.
Un, kā – bijāt Teikas pastaigā?
bērna alerģiska reakcija ir uz ādas no iekšējās nesapratnes kas notiek ap vinu, tieši saskarsme ar cilvekiem. ār zālem te nelīdzēs, varbut izmeģiniet uz skartajām vietam pielikt īstas alojas mikstumu, ļaunak no ta noteikti nebūs, ja vel meitene pati šadu augu audzes runās ar to un palugs palidzet tas darīs brinumus, un protams ja ir iespeja tad var so sulu ari pa karptei appest, bet atkal jau uzmanīgi sekojiet vai nav vel kada reakcija.
lai izdodas, rakstiņš ļoti miļš
Pēdējā laikā, bērniem nākot pasaulē, bagāžā līdzi nāk visdažādākās alerģijas un no tā laikam nekur nesprukt. Pamatā tas viss saistīts ar pārtikas uzņemšanu pirms bērna nākšanas pasaulē un ļoti iespējams pirms pašu vecāku ierašanās uz zemes. Savu lomu spēlē arī vecāku savstarpējā bioloģiskā saderība, dažādu zāļu patēriņš ārstējoties, viss kaitīgais, kas iesūcas zemē un pēc tam nolīst uz galvas.
Ar zālēm var palīdzēt meitenei labāk justies. Runājot ar dažādiem augiem īsti neticu, ka varēs panākt kādu efektu, jo tad es arī nopirktu saviem zēniem burvju kaktusus.
Veids kā iekustināt kaimiņu sirdis tiešām labs.
Tev puikam ar problēmas ar alerģiju?
Iesaku apmeklēt dr. Spuriņu – alerģijas noteikšana un procesu mazināšana ar fizikas palīdzību. magnētiskā rezonanse. Strādā tā fiška. Un ārsts arī vairāk pa Vāciju, nekā LV dzīvojas. Gudrs, normāli visu izstāsta, paskaidros i to, kāda tipa alerģija, ir kuri produkti, iesakistot E vielas, izsauc saasinājumus,u.c. No sirds iesaku! Ja interesē, dod ziņu, pastāstīšu sīkāk.